Arī R. Blaumaņa darbā ‘’Salna Pavasarī’’ atkārtojas iepriekš minētais konflikts, kas skar mīlestību un materiālo labklājību. Pretēji Kristīnei, Liene izveicīgi dod priekšroku bagātībai, apprecoties ar Mālnieku, jo Liene ir pietiekami ilgi baudījusi kalpones smago dzīvi, kā arī nabadzību un pazemojumu. Viņa tic vīra teiktajam, ka ilgi nebūs jāgaida līdz viņa dzīves beigām, kā pats teicis: "Pēc trim četriem gadiņiem tev kritīs Mālnieki par dzimtu. Ilgāk jau nu nedzīvošu." Viņas rokās paliks viss mantojums, tādējādi zaudēs kalpones statusu, kļūs par saimnieci un nebūs raizes par nabadzību. Par Lienes rīcību man ir divpusējas domas. No vienas puses tā nav prātīga, jo gaidīt uz kāda cita nāvi ir necilvēcīgi, bet no otras puses viņai ir solīts mantojums, kas viņu izglābs no nabadzības, kā arī pēc Mālnieka nāves varēs apprecēties ar Andru.…