Spīdalas tēls eposā "Lāčplēsis"

Spīdalas vārds ir atvasināts no vārda spīdēt, jo viņa ir ļoti skaista un gracioza, kā to var redzēt pēc šī citāta:
“Spīdala, viņa vienīgā meita,
Rotājās gredzeniem, krellēm pie loga;
Jaunekle īsta skaistule bija,
tumšbrūnām, zvēroti dedzīgām acīm”.
Bet viņai trūka mīlības, maiguma:
“Tomēr tai trūka tāds mīlīgais jaukums,
Pievilkdams liegi jaunekļu sirdis.”
Arī Lāčplēsis izjuta simpātijas pret Spīdalu. To pamato šīs rindas:
“Skaistumu tādu tas nebija redzēj`s”
“Meitenes dīvaini lunkanā daba
Jaunekli tīri vai mulsināt sāka”.
Arī Spīdala izjuta mīlību pret Lāčplēsi:
“Jauneklis, klausīdams labākai balsij,
Bruņojās pretim asajām bultām,
Šautām iz Spīdalas zvērošām acīm.”…