Spīdala ir viena no galvenajiem tēliem A. Pumpura eposā Lāčplēsis. Viņa bija īsta skaistule, kura rotājās ar greznumlietām un kurai piemita laipnība .Tā bija Spīdalas gaišā puse, taču tai bija arī savas ēnas...
Viņas tēvs bija turīgais un gādīgais Aizkrauklis. Viņam piederēja grezna pils, to apliecina „greznotā guļamā istaba, .. gulta kā sniega kupana, baltiem palagiem klāta...” Šajā istabā pāris naktis ir pavadījis arī Lāčplēsis. Tomēr Aizklauklis jūtas noraizējies par savu vienīgo meitu Spīdalu, jo viņa saņem rotas no Vecaja Kūmas, „kā ļaudis runā, ragana esot, barojot pūķi, .. , pūķis tai pienesot visādas mantas, visas šās mantas burvības pilnas, godīgai meitai tās neklājas valkāt! ”
Spīdala ir raksturota kā īsta skaistule, kas „rotājās gredzeniem, krellēm pie loga”. Gredzenus un citas rotas viņa saņēma pie Vecaja Kūmas.…