Baltijas teritorijā pirmie iedzīvotāji ienāk aptuveni 8500. g. p.m.ē. tūlīt pēc ledus laikmeta atkāpšanās. Arī Somijas teritorijā šajā laikā ienāk pirmie iedzīvotāji. 13. gs. Gan Baltijas, gan Somijas teritorijās risinās Krusta kari; 16. gs. sākumā šajās teritorijās izplatās luterānisma idejas.
18. gs. Krievijas impērijai tika pievienota Latvijas, Igaunijas un daļa Žečpospolitas teritorijas (topogrāfiski daļēji atbilstoša mūsdienu Lietuvas teritorijai), kā arī Karēlija. 19. gs. sākumā Zviedru- krievu kara rezultātā arī Somija nokļūst Cariskās Krievijas impērijas sastāvā kā autonoma lielkņaziste.
Pēc Februāra revolūcijas Somija ieguva jaunu valdību- Senātu, kura darbības principi bija līdzīgi zviedru parlamentam, kamēr Baltijas valstis tikai gatavojās valsts neatkarībai.
Jau Brīvības cīņās (1918. gada decembris- 1920. gads) Somija sniedza materiālu atbalstu Igaunijas Bruņotajiem spēkiem. Brīvības cīņas risinājās visā Baltijas teritorijā, Igaunijas militārie spēki tika iesaistīti arī cīņās Latvijas teritorijā. Šis laika posms bija smags, ko pierāda arī fakts, ka Latvijas teritorijā vienlaikus pastāvēja trīs valdības. Baltijas valstu teritorijā notika plašas cīņas vācu un krievu karaspēka vidū. Situācija pēc 1. pasaules kara beigām (Kompjeņas pamiera 1918. gada 11. novembrī) pasaulē bija nestabila, jo pamierā tika noteikta kara zaudētājvalsts (Vācija), taču miera noteikumi- nē. Arī Brestļitovskas miers (1918. gada 3.marts) starp galvenajām karotājvalstīm bija lauzts, miera līgumā noteiktās robežas- uzbrukumu rezultātā mainītas (galvenokārt par labu Vācijas pusei). …