Senajā Grieķijā radušies daudzi vārdi, atziņas un izklaidēšanās veidi, ko izmantojam arī mēs. Apmēram pirms 2500 gadiem grieķi radīja sabiedrību, kas kļuva par vienu no ietekmīgākajām pasaulē. Grieķu arhitekti izveidoja stilu, ko atdarina pat mūsdienās. Grieķu domātāji ievirzīja jautājumu par dzīvi, uz kuriem meklējam atbildes vēl tagad. Senās Grieķijas sabiedrība piedzīvoja vairākas attīstības stadijas, līdz sasniedza savu „zelta laikmetu” no 600. līdz 300. gadam p.m.ē. Šajā periodā uzplauka māksla un kultūra.
„Zelta laikmetā” Grieķija sastāvēja no vairākām pilsētām, kurām bija sava pašvaldība. Tās dēvēja par pilsētvalstīm. Ar savu lielisko ostu Pirejā Atēnas bija visnozīmīgākā pilsētvalsts. Tā kļuva par Grieķijas kultūras un civilizācijas centru un piesaistīja sev daudzus slavenus rakstniekus un domātājus, piemēram, Sokrātu.
Lielie domātāji no Atēnām valdīja grieķu zinātnē un kultūrā 5.-4.gs. p.m.ē. Visslavenākais no viņiem bija Sokrāts (469.-399. p.m.ē.). Viņš runāja par dzīves jēgu. Sokrāts uzdeva cilvēkiem jautājumus tik gudri, ka bieži varēja pierādīt viņu atbilžu aplamību. Sokrāts pats grāmatas nerakstīja, bet viens no viņa sekotājiem- Platons (427.-347. p.m.ē.) ir stāstījis par Sokrātu daudzos savos darbos.…
