Sokrats ir grieķis, kas dzimis Atēnās, un dzīvojis šeit līdz pat sava mūža galam. Domātājs pats savā mūžā nav sarakstījis nevienu darbu, visus viņa uzskatus ir pierakstījis viņa skolnieks Platons.
Runā, ka viņš esot sofists, un, ka viņa runas maitājot jaunatni, graujot tikumus. Tomēr liela daļa atēniešu viņu mīl. Sofisti, sludinot savu mācību, klaiņo pa visu Grieķiju, meklējot maizi un klausītājus, viņi par savu darbu prasa samaksu. Taču Sokrats savu dzimto pilsētu ir atstājis tikai tādēļ, lai kā karavīrs piedalīdamies Peleponēsas karā, stātos pretī savas dzimtās pilsētas ienaidniekiem. Nav, iedomājams, ka Sokrats par savu filozofisko darbību prasītu samaksu.
Sokrata filozofija iegūst plašu ietekmi tāpēc, ka Sokrats pats dzīvoja tā, kā mācīja. Galvenokārt viņš pievērsās cilvēkam, cilvēka dvēselei, labā un tikumības, ļaunuma un labuma, lietderīguma un laimes jautājumiem. Orientējās uz absolūto, mūžīgo un nemainīgo. Par to liecina Sokrata skolnieks Ksenofons, kurš teicis, ka :