Sokrats bija atēnietis, un viņu interesēja cilvēks kā morāla būtne un morāles jautājumi vispār. Sokrata vadmotīvs: „Izzini pats sevi.” Viņš bija ētikas zinātnes pamatlicējs. Cilvēkam jātiecas pēc zināšanām, jo tikai tad viņš sapratīs labo un ļauno un rīkosies ētiski.
Platona darbā kopumā „Sokrata prāva” ir iekļauti četri darbi („Eutifrons”, „Kritons”, „Faidons”, „Sokrata aizstāvēšanās”), kas no dažādu cilvēku stāstījumiem vēstī par Sokrata tiesāšanu, bet „Sokrata aizstāvēšanās” ir darbs, kurā pats filozofs Atēnu zvērināto tiesā – Hēliajā formāli cenšas attaisnoties, tomēr būtībā viņš atskaitās par savu mūža veikumu. Darbā mēs varam uzzināt par problēmām, kuras centies risināt filozofs, kā arī par atziņām, kādas viņš savā mūžā ir ieguvis. Savā runā viņš pauž arī savu viedokli par to, kas viņam ētiski nav pieņemams nedz cilvēkos, nedz arī valstī. Sokrats stāsta par to, ka viņš, uzzinādams no Delfu orākula, ka ir gudrākais cilvēks pasaulē, tomēr nespēj tam noticēt un dodas pie cilvēkiem, kurus pats uzskata par gudrākiem. Viņš cenšas pierādīt orākulam, ka šie cilvēki ir gudrāki par viņu, tomēr pats saprot, ka tā nav. Rezultātā šie cilvēki viņu sāk ienīst, kas ir arī viens no iemesliem, kā dēļ viņu apsūdz.
Savā runā Sokrats cenšas arī atspēkot apsūdzības par to, ka viņš samaitā jauno paaudzi, netic dieviem, pārkāpj likumus, pētī, to, kas ir debesīs un zem zemes un kopumā rīkojas pretrunā ar pieņemtajām normām.
Savas aizstāvības runas sākumā Sokrats norāda, ka viņš pirmo reizi stājas tiesas priekšā, būdams 70 gadus vecs. Tāpēc, ņemot vērā, ka viņš nezina, kādā manierē šādos apstākļos būtu jārunā, viņš lūdz klātesošos nevērtēt viņu pārāk bargi, nepievērst īpašu uzmanību viņa runas veidam, bet gan koncentrēties uz domu. Būtībā tas nesakrīt ar grieķu uzskatiem par to, ka izglītotam cilvēkam būtu lieliski jāpārvalda runas māksla. Tomēr idejiski tas sakrīt ar Sokrata paustajām idejām, ka galvenais ir ideja un patiesība, tāpēc dažādiem izskaistinājumiem nevajadzētu novērst uzmanību no tās. Jāpiezīmē, ka šīs atziņas no sava skolotāja pārņēmis arī pats darba autors Platons.…
