Problēmsituācija: (filma “Zaglis”) – notikumi risinās kara beigās vai pēckara gados Krievijā. Īsumā stāsts ir šāds. Māte ar septiņgadīgo puiku Saņu iepazīstās ar vīrieti Toļu un sāk dzīvot kopā. Vīrietis izrādās dezertieris un zaglis un viņi pēc laupīšanas bēg. Toļiks jaunajā vietā arī laupa un mudina arī puiku. Māte apzinās šī cilvēka ļaunumu, tomēr nespēj viņu pamest. Ar Saņu izveidojas rupjas, izkropļotas, bet tomēr attiecības, puika piekeras šim vīrietim. Tad Toļu sagūsta un aizsūta uz cietumu, bet māte pēc neveiksmīgā aborta mirst. Saņa tiek nosūtīts uz bērnu namu. Puika ilgojas pēs Toļas un uzskata viņu par savu vienīgo tuvinieku, gaida viņu atgriežamies. Pusaudža gados Saņa nejauši satiek Toļu, bet viņš viņu nepazīst un rupji atsaucas par viņa māti. Filmas beigās Toļa kārtējo reizi bēg ar salaupīto, bet viņu izseko Saņa un šauj uz viņu no pistoles. Toļa krīt un puika apņemas nekad tāds nebūt, ka Toļa.
Situāciju adaptējot, pārnesam uz tagadni, mūsu laikiem. Diezdan bieži gadās dzirdēt, ka kāds bērns, jaunietis draud, savaino, vai pat nogalina savus vienaudžus, skolotājus, vecākus. Kāda ir to gadījumu priekšvēsture ir grūti teikt, bet fakts ir tāds, ka tas notiek šodien, mūsdienu sabiedrībā, līdz ar to nav grūti iztēloties, ka tieši šī situācija notika šodien un noveda bērnu līdz slapkavībai.
Mūsdienās šī ģimene varētu nonākt sociālā darbinieka un sociālā pedagoga redzeslokā dažādajos posmos: kad maina dzīvesvietu, pēc pirmās laupīšanas, ja kaimiņi paziņotu, ka bērns neapmeklē izglītības iestādi, ka ir vardarbība pret bērnu, kad Toļu aiztur policija, kad nomirst māte un Saņa tiek bērnu namā vai pašās beigās, kad pats ķeras pie ieroča un spriež viņaprāt taisno tiesu.
Mūsu aizņemtajā ikdienā, it īpaši Latgalē, šo situāciju, visticamāk, sociālais pedagogs uzzinātu tad, kad bērnam nomirst māte un viņš nonāk bērnu namā.…