Turpinot domu gājienu par realitāti, manuprāt, iekšējā (lokālā) sistēma pēc to būtības ir sakārtota, kas attiecas uz SAC, bet par sociālo jomu valstiskā aspektā to apgalvot būtu grūti, fakti runā ko citu. Jo, apzinoties to, kādi ir sociālo pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanas mērķi (1. apzināties, sociālo pakalpojumu sniedzēju reālo, situāciju, līdzīgo, atšķirīgo, galvenās problēmas un veiksmes; 2. izvērtēt sociālos pakalpojumus pēc labās prakses principiem un salīdzināt ar „kvalitātes kritērijiem”; 3. izstrādāt rekomendācijas sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas jomā un iekļaut tās sociālo pakalpojumu attīstības stratēģijā) manuprāt, tiek gan vērtēti, gan balstoties uz vērtējumu uzlaboti sociālie pakalpojumi, kuri tika novērtēti ne tik labi.
Pētot situāciju sociālajā jomā, nonācu pie secinājuma, ka kvalitātes kritēriji ir izstrādāti, balstoties uz ekspertu profesionālo pieredzi sociālā darba un sociālo pakalpojumu sniegšanas jomā. LR likumdošanu un prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem un labās prakses piemēriem, pieredzi un profesionāli- teorētisko pamatojumu.
Esejas secinājums:
1. Balstoties uz studiju kursā iegūto informāciju (teorētiskās atziņas no E. Deminga, J. Jurkana, Harvija- Grīna u.c.) un praktisko pieredzi profesionāli darbojoties sociālās aprūpes jomā, ir iespējams secināt, ka kvalitatīvās novērtēšanas sistēma ir izveidota, bet tā strādā daļēji, tā strādā lokālajā vidē, bet ne valstiskā.
2. Pastarpināts secinājums augstāk minētajam ir Deminga kvalitātes teorijas filozofijas pamata algoritma izpilde, respektīvi, ik gadu tiek sastādīts rīcības plāns un gada gaitā tas tiek realizēts.…