Cilvēks ir īpašas dzīvo sugas – homo sapiens – pārstāvis, kuram raksturīgas īpašas dzīvo būtņu iezīmes un dzīves darbība: apziņa, valoda, sociālā organizācija, raksturs, spējas izgatavot lietas, loģiski domāt, analizēt u.c. Katrs cilvēks ir unikalitāte, kas atšķir gan psiholoģiski, gan bioloģiski vienu cilvēku no otra, līdz ar to uz visas pasaules nevar atrast divus vienādus cilvēkus. Daudzas cilvēka īpašības ir iedzimtas, piemēram, psihofiziskās īpašības – maņas, kustību iemaņas, izdzīvošanas un pašaglabāšanās instinkts -, bet viņa īstenā sociālā individualitāte, viņa personības savdabība veidojas tikai sabiedrībā - indivīda socializācijas procesā. Socializācijas process ilgst visu mūžu – no dzimšanas līdz pat miršanai -, un šajā procesā indivīds apgūst sociālās normas, iemaņas un uzvedības paraugus, kā arī nostādnes, lai kļūtu par sociālu būtni un iekļautos sabiedrībā. Pastāv vairāki socializācijas veidi: iekšējā, dzimumu, atgriezeniskā, profesionālā socializācija un resocializācija un tajā būtisku lomu spēlē socializācijas procesa sociālie aģenti – grupas, sociālie institūti un personas, kuras kādā konkrētā sabiedrībā nodrošina indivīda socializāciju vai resocializāciju, uzstāda un nosaka uzvedību un normas.