Socializācijas procesā cilvēks apgūst to, ko viņš izmanto visu atlikušo dzīvi – uzvedības un morālās normas, zināšanas, attieksmi, iegūst vērtības izjūtas. Pavisam noteikti socializācijas procesā mainās arī cilvēka domas, jūtas un uzvedība, jo socializācijas procesā cilvēkam ir jāpielāgojas, jo, ja viņš nespēs pielāgoties, viņš nevar veiksmīgi sadarboties ar apkārtējiem cilvēkiem. Katru reizi, kad mainās arējie apstākļi un cilvēki, mainās arī cilvēka jūtas, domas un uzvedība. Manuprāt, tas ir tikai normāli un pašsaprotami,jo, es uzskatu, ka pielāgoties jāspēj katram cilvēkam, taču ir jānoškir jēdziens pakļauties un pielāgoties, jo pielāgošanās šajā gadījumā ir zelta vidusceļš starp nepakļaušanos un pilnīgu pakļaušanos.
Manuprāt, socializācijas process ir nepieciešams vienmēr iekļaujoties jaunā vidē. Bērnībā tas ir īpaši svarīgi, jo tad veidojas cilvēka „Es”. Un skolas gados bieži vien bērns atrod jaunu „Es” , kā arī izveidojas kā personība. Bez socializācijas procesa nevar iztikt, jo socializācija notiek visu dzīvi, visos dzīves posmos un ciklos. Tā notiek ģimenē, uz ielas, skolā, darbā un citās vietās. Socializācija notiek visur tur kur viens indivīds no otra vai grupas var iegūt kādas zināšanas, mācīties izprast sevi un citus, kā arī iemācīties uzvedības normas. Pat, ja cilvēks bieži vien pats to nepamana, visu mūžu socializācija ir cilvēkam apkārt.
…
