Pašreiz Latvijā tiek izdalīti četri kultūrvēsturiskie novadi: Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Zemgale, nosacīti iespējams izdalīt vēl Sēliju. Katra novada vēsture laika gaitā ir bijusi gan atšķirīga, gan kopīga, ja tiek skatīta valoda, tad Latgales novads ir ievērojami savrups, ja saimnieciskā darbība, tad Zemgale būs pilnīgi citāda, bet ainavās ir saskatāmas gan primārās jeb sākotnējās ainavas, gan sekundārās jeb mūsdienās izveidojušās ainavās. Darba mērķis ir saskatīt šīs atšķirības katrā ainavu tipā visā Latvijas teritorijā.
Mežu ainavas (mežaines un purvaines). Kā galveno mežu ainavu elementu var uzskatīt mežus, Piejūras zemienes teritorijā tie būs sili, Kurzemes piekrastē pie Pāvilostas grīņu rezervāts (grīnis), atšķirīga mežu ainavas elements būs atsevišķi skābarži Zemgalē, Vidzemē vairāk būs skujkoku un šaurlapju koku meži, mežaines ievērojami atšķirsies augstienēs (Vidzemes, jo ziemā aukstāks klimats, atšķirīga irigācija). Padomju laikā apgūtajās meliorācijas platībās mežainu elements ir blakus mežam raksturīgais grāvis, kas, piemēram, Zemgalē ir kā mežaines elements praktiski zudis, jo ir visai reti mežu puduri, turpretim Kurzemē un Vidzemē grāvji blakus mežiem ir lielākoties pilnībā aizauguši. Atsevišķās vietās Latgalē šīs mežaines ir ļoti „līkumainas”- ir daudz mazu mežu ieloku, mežu pļavu, kas vietām ir sastopamas arī Vidzemē (Taurenes apkārtnē), bet praktiski pilnībā ir zudušas Kurzemē (aizaugušas, it sevišķi Dundagas apkārtnē, arī Kandavas novadā), kā arī Zemgalē, jo tur ir intensīva lauksaimniecība. Pie mežainēm pieskaitāmas arī purvaines, kas izplatītas Jelgavas rajonā, citos novados: vecupju vietās, ezeru tuvumā. Purvaines (augstie, zemie un pārejas purvi) ir daļēji sastopami visā Latvijas teritorijā, it īpaši zāļu purvi, kas ir upju palienēs, bet augsto purvu ainavas ar priedītēm, mētrājiem ir izplatītas vairāk Cenas tīrelī, Ķemeros (Zemgale), jo ir līdzenāka teritorija, kā arī Teiču rezervātā Latgalē. Mežaines iekšējo ūdeņu tuvumā būtu izsakāms kā nākamais mežainu elements, kas ir izplatīts arī visā Latvijā, jo salīdzinoši nelielais teritorijas izstiepums Z- D virzienā nerada ievērojamas klimata atšķirības (arī R-A), kas rada gandrīz visām iekšējo ūdeņu teritorijām vienādas īpašības ainavu aspektā.
…
