Cilvēki interpretē citus cilvēkus, bet sociālā psiholoģija – viņu interpretāciju. Tāpēc rodas jautājums: kā un cik precīzi cilvēki skaidro citu cilvēku uzvedību? Atribūcijas teorija piedāvā dāžas atbildes.
Mēs bezgalīgi analizējam un apspriežam jautājumu, kāpēc notiek tas, kas notiek, it īpaši kad sastopamies ar kaut ko negatīvu un nevēlāmu.
Mūsu viedokļi par to, kāpēc cilvēki rīkojas tā, ka viņi rīkojas ir ļoti svarīgi, tas nosaka mūsu reākcijas un lēmumus attiecībā pret citiem cilvēķiem.
Atribūcijas teorija analizē to, ka mēs skaidrojam cilvēku uzvedību. Tas veidiem ir dāži teoretiskā rakstura stāvokļi:
ka cilvēki skaidro citu cilvēku uzvedību, vai pieraksta notikumu iemeslu iekšējām cilvēku dispozīcijam (noturīgas rakstura īpašības, motīvi) vai arī ārējām situācijam.
Piemēram: iekšējās dispozīcija – cilvēks baidās no suņiem, un ārējā situācija – suņi baidā cilvēku. Semantīski ir ļoti tūvi. Vel vairāk, situācijas ietekmē dispozīcijas. Taču biežāk mēs pierakstam citiem cilvēkiem viņu uzvedību dispozīcijam vai nu situācijam.
Mūsu vesela saprāta psiholoģija bieži skaidro uzvedību ar loģikas palīdzību. Bet parasti cilvēki neņem verā iespējamus uzvedības iemeslus, pat ja jau ir zināmi citi tik pat patiesi iemesli.…