Sociālās problēmas ir īpaši raksturīgas nelabvēlīgajās ģimenēs, kas izpaužas kā finansiālo līdzekļu nepietiekamība, bērnu pamešana novārtā un vardarbība, nepietiekama sadarbība ar sociālo darbinieku un psihologu, kā arī zems izglītības līmenis. Tāpēc, manuprāt, ir jāpievērš lielāka uzmanība sociālo darbinieku skaitam un jāuzsver to nozīmīgums un atbalsts problēmu risināšanā. Sociālais darbinieks var darboties un palīdzēt daudzās jomās, gan strādājot individuāli ar personu, kurai ir sadzīves līmeņa nesaskaņas ar apkārtējo sabiedrību, gan arī pašvaldības līmenī, piemēram, piedalīties pabalstu veidu apjomu noteikšanā vai veikt sociālo pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanu un jaunu pakalpojumu izveidošanu. Primāri par saviem bērniem atbildīgi ir vecāki, taču, ja vecāki ar saviem pienākumiem nespēj tikt galā, rūpes par bērniem jāuzņemas valstij, nodrošinot bērniem īslaicīgu vai ilgstošu ārpus ģimenes aprūpi un audzināšanu. Sociālais darbinieks ir viens no tiem speciālistiem, kura mērķis ir sniegt profesionālu atbalstu un palīdzību ģimenei. Tāpēc jau primārā līmenī katrai pašvaldībai būtu jānodrošina pilnvērtīga sociālā palīdzība, kas ietvertu gan kvalificētu psihologa un sociālā darbinieka pakalpojumus, gan rehabilitāro aprūpi, kā arī atbalstu bērniem, piemēram, veidojot bērnu dienas centrus. …