Sociālās pedagoģijas problēmas aktualitāte: fiziskā attīstība

Cilvēkam tā fiziskā attīstība ir dabas ielikts parametrs no tā rašanās brīža. Neapšaubāmi, cilvēka eksistence ir cieši saistīta ar tā ķermeņa uzbūves īpatnībām, kuras nespēj aizvietot nedz prāts atsevišķi, nedz tehnoloģiju attīstība. Mūsdienās, kad tik ļoti aizrauj gan zinātnes, gan tehniskā progresa sasniegumi, kad dzīves labiekārtojums un modernizācija ļauj visu paveikt īsā laikā bez fiziskas piepūles, tad arī, gluži kā pēc brīvā tirgus pieprasījuma likuma, mūsdienu cilvēka fiziskā attīstība nav viens no novērtētakajiem rādītājiem.
Fakti liecina, ka fiziskajai sagatavotībai ir svarīga nozīme cilvēka organisma vispusīgā attīstībā un veselības nostiprināšanā un tās rezultāts ir atkarīgs no apgūto kustību iemaņu un fizisko īpašību attīstības. Fiziskās īpašības nav iespējams iemācīties, tās attīstās un pilnveidojas mācību un treniņu procesā. Galvenokārt fiziskās īpašības pieaugušajiem ir atkarīgas no tā, cik augstu līmeni tās sasniegušas bērnībā. [2. 19.lpp.] Taču lielās informācijas plūsmas, tās uztveres un apjēgšanas dēļ, tagad netiek apmierināta arī jaunās augošās paaudzes iedzimtā cilvēciskā spēja aktīvi kustēties. Bērnībā un jaunībā cilvēks vienpadsmit līdz sešpadsmit gadu ilgā periodā daudz laika pavada mācību iestādēs, kur strādā pārsvarā garīgu darbu. Tomēr daba ir apveltījusi bēnus ar neizsmeļamu enerģiju un augsta kustību aktivitāte liecina par bērnu veselīgumu un neļaut bērnam kustēties nozīmē viņu nogurdināt.…