Džordžs Gēršvins (1898-1937.g.) viņš vecajai mūzikas kultūrai deva jaunas asinis(klasiskajai). Raimonda Paula elks. Viņš ir autodidakts(pašmācības ceļā visu apguvis). Ņujorkā dzīvoja nabadzīgā kvartālā. Pašā ģimenē bija ļoti lielā cieņā mūzika. Viņam mājās bija klavieres. Fantastiska muzikālā atmiņa. Vecāki uzskatīja ka ar mūziku neko nevar nopelnīt un aizūtīja viņu uz komercskolu pēc gada viņš to pamet(15 gadu vecs). Iestājas darbā mūzikas ierakstu kompānijā Remix & co. Vinā uzdevums tur ir iepazīstināt oircējus ar jaunāko mūziku. Viņš improvizēja par jaunākajiem ierakstiem ko bija dzirdējis. Apmeklētāji bija sajūsmā. Veikals plauka. Vairojās viņa popularitāte. 18 gadu vecumā izdod savu pirmo dziesmu krājumu, kas burtiski pāris stundu laikā tika izķerts. 1926.g. izskanēja viņa darbs rapsodijai blūza stilā. Rapsodija-insrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir tautas mūzika.(F.Listem ir ungāru rapsodija)...tas ir skaņdarbs kas balstīts uz nēģeru blūziem. Blūzs – skumjas dziesmas, nēģeri izdzied visas savas sāpes....viņš centās apvienot rapsodiju ar koncertu. Tas ir simfoniskajam orķesrim, kur ir klavieru solo. Pirmatskaņojums izraisa skandālu. Jo bija divi sadalījumi starp cilvēkiem 1)klasiskā mūzika un 2) džezs. Visi bija sašutuši kad klasiskajā mūzikā tiek izmantoti nēģeru ritmi. Sergejs Rahmanovs- izcils krievu pianists teica-“Geršvins uzdrošinājās realizēt to ko neviens neuzdrošinājās darīt baidoties apdedzināties”...tam bija liela nozīme jo zuda tabū. R.Pauls pirmais Latvijā atskaņo šo rapsodiju LU aulā pats spēlēdams klavieru solo. Pēc rapsodijas uzrakstīšanas dzīvo 2 gadus Parīzē un ir sajūsmā. Atgriežoties dzimtenē viņš izliek savas sajūtas mūzikā.- 1928.g. “amerikānis Parīzē”-orķestra svīta. Svīta-pamatā ir vienojoša tēma, ciklisks skaņdarbs. Opera “porgijs un bessa” 1935.g.- bostonā. Viņa teiciens-mana tauta ir amerikāņi, mans laiks ir šodiena. Viņš cenšas parādīt operā amerikas ikdienu. Darbība notiek netīrā ostas kvartālā. Visādas kontrobandas, netīri darījumi. Apkārt dzīvo nabadzīgie cilvēki pārsvarā nēģeri. Skaistā pievilcīgā nēģeru meitene Bessa un jauns nēģeris, kurš piekalts pie invalīdu ratiņiem Porgijs. Viņu dzīvesstāsts. Nākošā dienā pēc pirmizrādes bija asa, iznīcinoša kritika. Patreiz tā tiek oficiāli uzskatīta par pirmo Amerikas nacionālo operu. Mira ar plaušu vēzi, jo bija kaismīgs pīpētājs.
Jozefs Haidns(1732-1809)-Zanru pamatlicējs. Viens no nedaudzajem laimes lutekļiem. Dzimis Ronavā-vienk. Ģimenē. Abi vecāki bija muzikāli. 8 gadu vecumā nonāk Vīnē un iestājas sv. Stefana katedrālē-zēnu korī. Pavada 9 gadus. Pēc aiziešanas no kora, Haidnam radās materiālas problēmas. Sāka darboties kā muzikants. Zem viņa dzīvoja lībnetists Panfone, kas Haidnu ievēroja-viņš studēja itāļu komponistu operas. 1761 gadā pieņēma bagāts grāfs par kapelmeistaru. Pie Estenhāzi Haidns pavada 28 gadus. Uzrakstījis milzum daudz skaņdarbus. 104-simfonijas(12. simfoniju tagad atskaņo kā “Londonas simfoniju”. Simfonijas, konceta, sonātes un kvarteta pamatlicējs. Laicīgās oratorijas pamatlicējs “Pasaules radīšana”, “Gadalaiki” Ādama un Ievas duets.
…
