Kārtējās stundas plānošanai jābalstās uz iepriekšējās stundas rezultātiem. Kritiski novērtējot tos, skolotājs analizē, vai konkrēti bija viņa norādījumi, kā tie tika apvienoti sistēmā, atzīmē, kas jauns, radošs bija stundā, ar ko stunda bagātināja paša skolotāja metodes un paņēmienus. Ir svarīgi atzīmēt, kas bija lieks stundas saturā un organizācijā. Tikai apkopojot iepriekšējas stundas rezultātus, ņemot vērā tās plusus un mīnusus, skolotājs var sākt plānot jaunu. Lai varētu sekmīgi novadīt stundu, skolotājam jāatrod visefektīvākais zināšanu nodošanas veids, kas atbilst skolēna vecuma īpatnībām un interesēm. Gatavojoties stundai skolotājs izpēta mācību grāmatā minētās tēzes un jēdzienus, kas skolēniem varētu būt neskaidri, sasaista grāmatā esošos apgalvojumus ar spilgtiem un pārliecinošiem piemēriem no dzīves, pārliecinās, ka piedāvātie uzdevumi un vingrinājumi ir atbilstoši, daudzveidīgi un pareizi. Skolotājs arī rūpīgi pārdomā mācību vielas satura audzinošo iespēju. Skolotājs arī pārliecinās, ka visas stundai nepieciešamās iekārtas, uzskates un izdales materiāli ir sagatavoti, pārdomāti. Jāieskatās iepriekšējo gadu piezīmēs pie darba plāniem, ko šogad varētu darīt citādāk. Kā arī sagatavo rakstveida plānu, kurā norāda datumu, klasi, stundas kārtas numuru, stundas mērķi, stundas uzdevumus, stundas struktūra, kura sevī ietver katru stundas posmu, mācīšanās motivācijas stimulēšanas veidus, skolotāja un skolēna sadarbības paņēmienus, uzdevumus un mācību problēmu saturu, mājas uzdevumu pārbaudi utt.…
