Līdz kādam vecumam vecāki ir galvenie, un tāpēc arī neaizvietojamie un īpaši svarīgi bērnu izglītotāji un audzinātāji. Gudrais vīrs, vārdā Abdul-Baha ir teicis, ka tēvam un mātei ir pienākums pielikt visus spēkus meitas vai dēla audzināšanai, un vēl – ja viņi nepildīs šo uzdevumu, tad būs jāatbild Dieva klātbūtnē.i Neraugoties uz savas izglītības pakāpi, vecākiem ierādīta svarīgāka vieta bērnu garīgās attīstības sekmēšanā.
Tomēr bērns aug un attīstās un atbildību par mācīšanu un audzināšanu pārņem arī sabiedriskās institūcijas. Pasaulē, galvenokārt, tās ir skolas. Skolas (un arī bērnudārzi) ir nozīmīgas institūcijas, kuru uzdevums ir rūpēties un gādāt par mazākiem un mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem – bērniem.
Skolas mērķis ir sabiedrības pasūtītais mērķis, tas ir, vēlams stāvoklis, ko skolotājs tur sev priekšā un tuvina tam audzēkni. Latvijā skolas mērķus un uzdevumus regulē Izglītības likums un Vispārējās izglītības likums, un daudzi noteikumi. Likumos ir noteikts, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības un ir pienākums “iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā”, un “iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē”, kā arī attīstīties tikumiski, estētiski, intelektuāli un fiziski.ii Gaidāmais rezultāts, tas ir, vīzija, ir noteikts kā “zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošana”.
Un mērķis kopumā, pēc autora domām, esošos apstākļos netiek pilnīgi sasniegts. Ja skolēnus palaiž dzīvē ar 2-3 ballēm atestātā un neizkoptu uzvedību, tad skolas mērķis netiek sasniegts. Ja daudzi bērni aprauj skolas gaitas 5.-6.-7. klasē un citi neaiziet līdz skolas solam, tad valsts mērķis netiek sasniegts. Ja ar katru gadu palielinās netikumiskā dzīves veida piekritēju skaits un izplatās narkomānija un alkoholisms, tad sabiedrība nesasniedz savu mērķi.…
