..Asnāte jau kādu laiku meklēja darbu. Vairākās iestādēs iesniedza CV, pieteicās dažādos kursos un vārdu sakot darīja visu iespējamo, lai atrastu darbu. Pats briesmīgākais bija tas, ka daudzās darba vietās viņai atteica. Kaut arī darba devēji viņai attaisnojās ar zināšanu un pieredzes trūkumu, Asnāte tomēr zināja, ka problēma ir viņas ārējā skaistumā jeb drīzāk neglītumā. Jau bērnībā lauztā deguna, briļļu un nesen mežģītās kājas dēļ, šī maznodrošinātā neveiksminiece jutās ne vien vizuāli, bet arī iekšēji- neglīta. Vai tiešām cilvēkiem rūp tikai vizuālais tēls? Viņa domāja..
Manuprāt, mūsdienu sabiedrībā aizvien biežāk lielāka nozīmība tiek piešķirta tieši skaistumam kā kritērijam lēmuma pieņemšanai. Tas gan neattiecas tikai uz darba meklējumiem, bet arī uz dažādām sadzīviskām situācijām, komunicēšanos utt. Neviens taču nevēlas būt labākajos draugos ar pilnīgu nevīžu, cilvēku, kas par sevi nerūpējas, nekopj un pat nemazgājas, ja vien pats nav tāds. Svarīgi zināt, ka nozīmīgi ir nevis cik cilvēka fiziskā uzbūve ir “pareiza”, bet drīzāk cik ļoti viņš rūpējas par sevi. Nav tādu likumu, kas noteiktu, ka visiem jāstaigā dārgākajos un ekskluzīvākajos apģērbos, tomēr lai kādas šīs drēbes nebūtu, tās vismaz vajag regulāri kopt.
Bet kāpēc gan radies teiciens- skaistajiem pieder pasaule? Ja tā pavēro no malas, tad skaistumam tomēr ir liela vara, jo lielākā daļa slavenības ir skaistas un viņām ir daudz naudas. Vairumā no gadījumiem noteikti tieši skaistums bija tas, kas nesa naudu, piemēram, modeles, iespējams arī aktrises.
…
