Situāciju analīze pedagoģiskajā psiholoģijā

Ierasts, ka klasē viss sākas tad, kad skolotājs nostājas klases priekšā un grib sākt stundu. Neatkarīgi no tā, kādā emocionālā noskaņojumā ir skolēni. Bieži vien ir tā, ka, atnācis uz klasi, skolēns nav gatavs strādāt, viņš var būt sliktā noskaņojumā, kam var būt dažādi iemesli. Sliktais noskaņojums var izpausties gan ar dusmošanos, agresivitāti, gan ar skolotāja teiktā ignorēšanu u.c. veidos. Iespējams Diānai ir emocionālas dabas pārdzīvojumi. Bērni ir sociālas būtnes, ko ietekmē apkārtējā vide u.c. faktori. Piemēram, nesaskaņas ar draugiem, vecākiem, deju kolektīva partneri, savu simpātiju utt. Meitene ir pusaudžu vecumā, kad apkārtējo viedoklis ir vissvarīgākais. Iespējams viņa nespēj koncentrēties mācībām, jo domās ir kur citur. Lai varētu pilnvērtīgi strādāt, nepieciešams, lai skolēns justos labi. Brīdī, kad bērns, piemēram, ir dusmīgs, viņš ir prom no savām labajām izjūtām. Skolotājs, viņu nosaucot, palīdz bērnam sevi līdzsvarot un atgriezties pie pozitīvām sajūtām. Skolotāja var teikt, piemēram, tā: „Diāna, tu guli uz galda, man šķiet – tu esi nogurusi.” Pēc šī teikuma pastāv iespēja, ka skolniece pasmaidīs un pati, bez teikšanas, sāks strādāt. Tomēr pastāv iespēja, ka skolniece nekā nereaģēs un būs jāmeklē cita pieeja.
Šādai uzvedībai var būt arī citi cēloņi.
…