Latvijā “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums” tika pieņemts 3. martā, stājās spēkā 5. martā. Likumā noteiktas institūcijas (Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija, VUGD u.c.), kas atbildīgas par atbalsta sniegšanu. Tajā arī iezīmēti galvenie atbalsta sniegšanas virzieni – vieglāki ieceļošanas nosacījumi, palīdzība ar izmitināšanu, finansējuma piešķiršanu u.c.).
Savukārt privātas iniciatīvas palīdzības sniegšanai bija daudz operatīvākas. Ziedot.lv platformā projekts par ziedošanu Ukrainas cilvēkiem ievietots jau 24. februārī. Vēl pirms likuma pieņemšanas (kas turklāt neuzliek pienākumus privātām organizācijām) palīdzību Ukrainai koordinēja un veicināja daudzas dažādas organizācijas (“Gribu palīdzēt bēgļiem”, “Labdarības lapa”, dažādas kristīgās kopienas u.c.)
Līdzīgi arī ekonomisko sankciju piemērošana Krievijai prasa laiku. Tomēr daudzas kompānijas jau pirms sankciju noteikšanas izlemj pārtraukt savu sadarbību ar Krieviju – pat ja nav spiediens no likumdošanas puses. Te gan darbojas divu veidu ietekme – vai nu pašu uzņēmumu morālie standarti vai sabiedrības spiediens, kas vairāk apskatīts analīzes sākumā.
Tādā veidā iezīmējas, kā praktiski darbojas arī Hābermasa aprakstītās teorijas. No vienas puses ir valsts, publiskā sfēra un likumdošana. No otras puses – indivīdi, kas rīkojas atbilstoši savām interesēm un vēlmēm. Likumdošana ietekmē cilvēkus, bet arī iedzīvotāji ar saviem uzskatiem un publiskais viedoklis ietekmē, kādā veidā šī likumdošana tiek veidota.
…