Informācija vēsturiskajā kontekstā saprotama kā ziņu komplekss, kurš nepieciešams lai komunikāciju sistēma veiksmīgi darbotos. Pēc franču sociologa A Mola domām eksistē dziļi faktori, kuri pārvērš informāciju jaunā kvalitatīvā stāvoklī.
Zināšanu struktūra ir daudz sarežģītāka nekā informācijas struktūra. Sociālā informācija tā ir aktuāla sabiedrībai un atrodas zināšanu struktūrā. Tā sevī iekļauj ziņas, kas objektīvi attiecas uz subjekta sociālo procesu, motīvu, jūtu, garastāvokļu, faktu realitāti dažādās sabiedrības grupās. Noteiktai informācijai ir noteikts adresāts. Masu informācija ir universāla pēc sava satura un tās adresāts ietver sevī sistēmu ar atvērtām robežām. Vai arī citādāk sakot, masu informācija ir sociālās informācijas veids, kuru pielieto liela masa cilvēku visos tās tapšanas un eksistēšanas etapos.
Mūsdienās lielāka aktualitāte ir sistēmas : cilvēks – informācija – komunikācija atvēršana. Tikai pielietojot visus šos trīs rīkus ir iespējama komunikācijas sakaru padziļināšana, formu paplašināšana un to tipu organizācija. Tieši informācija, pateicoties masu komunikācijai(129), kļūst par visiem pieejamu un izvada cilvēku globālās sabiedrības pasaulē.
Mūsdienu sabiedrībā izveidojies tāds tips, kuru pietiekami precīzi raksturo ar jēdzienu ‘’ informatīvā sabiedrība’’ Informācija – procesa varenais virzītājs. Tieši informācija atšifrē un atver pasauli, un atver cilvēku, raksturo dzīves gleznu, laika tēlu, tā domas, jūtas, garastāvokli.
…