Secinājumi
Balstoties uz nopietnajām ekonomiskajām problēmām, kas skārušas Sīriju tās pilsoņu kara ietekmē, autore secina, ka būs vajadzīgs ilgs laiks, lai šī valsts atkoptos un atkal sasniegtu tādu ekonomisko stāvokli, kāds tas bija pirms kara 2010. gadā. Kopējās kara izmaksas ir nenovērtējamas – vairāk nekā 150 000 mirušu cilvēku, sagrautas ģimenes un mājas, nabadzība un bads. Raugoties no ekonomikas viedokļa, ir vieglāk apjaust zaudēto – zaudēta produktivitāte, samazinājies IKP. To varētu nosaukt par ekonomikas katastrofu, saka ASV darba aģentūra (Baker, 2014).
Kopumā, balstoties uz pēdējiem pieejamajiem ekonomikas datiem, Sīrijas ekonomika ir kopā zaudējusi ap 84,4 biljoniem ASV dolāru pirmajos divos kara gados, kā arī 2,33 miljonus darba vietu. Rezultātā, puse no darbspējīgajiem iedzīvotājiem ir kļuvuši par bezdarbniekiem, tā rezultātā arī vairāk nekā puse iedzīvotāju tagad dzīvo piespiedu nabadzīgos dzīves apstākļos.
Elektrības trūkums un infrastruktūras problēmas ir raksturīgas jaunattīstītajās valstīs, lai gan pirms-kara Sīrija nepavisam nelīdzinājās jaunattīstītai valstij. Pašreizējā Sīrijas ekonomika ir tik drūma, ka ir grūti noticēt, ka pirms kara tā bijusi stabila un pavisam pretēja šī brīža situācijai. Šī krīze Sīrijā ir viena no nopietnākajām pēdējo divu dekāžu laikā, kādu cilvēce ir piedzīvojusi. Kapitāla aizplūšana, deindustrializācija, laupīšana un Sīrijas uzņēmumu iznīcināšana atspoguļojas IKP, kas ar katru gadu kontrastē ap 30% pret bāzes gadu (Baker, 2014). ‘’Sīrijai tie varētu būt 40 līdz 50 gadi, lai atkoptos, bet nav zināms, vai tas vispār ir iespējams, jo zaudējumi ir 2.Pasaules kara līmenī,’’ saka ekonomists Džihads Jazigi (Jihad Yazigi).
Sīrijas kaimiņvalstīs Libānā, Jordānā, Irkākā un turcijā pašreiz atrodas vairāk nekā 2,5 miljoni kara bēgļu, tostarp palīdz arī citas Eiropas valstis, pie sevis uzņemot patvēruma meklētājus un sūtot pārtikas pakas. …
