Simboliski tēli Māras Zālītes lugā "Eža kažociņš"

Šādi cilvēki apdraudēja Latvijas iespēju atkal būs brīvai un neatkarīgai valstij, kas grāva latviešu pašapziņu. Ķēniņš simbolizē varenību un pārākumu pār tiem, kam nepieder vara. Viņš pret ezīti izturas ar necieņu, smejoties par viņa centieniem par sievu iegūt Ķēniņa meitu Gaismu. Viņš grib ezīti izmantot pašlabuma gūšanai, lai tiktu ārā no meža, taču pretī nevēlas dot neko. Ezīša māte un tēvs simbolizē sašķēlušos Latvijas tautu. Daudzi cilvēki bija ļoti neapmierināti, viņi jutās apspiesti un vairāk par visu vēlējās iegūt neatkarību, taču citi samierinājās ar šo likteņa slogu, saprotot, ka ar tā brīža situāciju ir jāsamierinās. Manuprāt, tēvs kaunējās par savu dēlu ezīti, tāpēc sākumā to noliedza un negribēja pazīt, bet vēlāk vēlējās gūt slavu ezīša nopelnu dēļ, kas norāda uz cilvēku vēlēšanos izcelties uz citu rēķina. Domāju, ka visi, kas ezīti nesaprata vai negribēja saprast tikai pastiprināja ezīša centienus nomest viņa kažociņu, lai Latvija atkal atgūtu savu neatkarību. Uzskatu, ka tā bija ļoti laba motivācija mazajam censonim ezītim, kas viņam palīdzēja iegūt visu, ko viņš vēlas un sasniegt visus sev izvirzītos mērķus. …