Daudzi latviešu rakstnieki ir aprakstījuši sievietes, viņu ārējo izskatu, iekšējo raksturu un jūtas, taču tikai dažos rakstnieku darbos sievietes emocijas tiek atspoguļotas visspilgtāk, tādejādi atklājot to patieso būtību. Es gribētu pievērsties darbiem, kas man ir vistuvākie un kuri uz mani ir atstājuši lielu iespaidu pēc to izlasīšanas, tādi ir, piemēram, Regīnas Ezeras romāns „Aka”, Daces Rukšānes romāns „ Kāpēc tu raudāji?”, kā arī Irmas Grebzdes romāns „ Te nu es esmu.”
Vislabāk man ir palicis atmiņā Regīnas Ezeras romāns „Aka”, kurā ļoti spilgti tika attēlota Lauras jūtu pasaule. Viņa ir vientuļa divu bērnu māmiņa un ikdienā veic nesakaitāmus darbus un pienākumus, kā jau laukos dzīvodama. Laurai „viss šķita neīsts”, jo, kā jebkurai sievietei lielas grūtības sagādā daudzus gadus dzīvojot bez mīloša vīra tuvības, glāstiem un atbalsta. Iekšējie pārdzīvojumi ir tie, kas mūždien pārņem Lauras sirdi un neliek viņu mierā. Tie ir saistīti ar viņas cietumā ieslodzīto vīru, kad dažu brīdi viņa pat mēģina atrast vainu sevī un nespēj saprast, kāpēc tas viss notiek tiesi ar viņu. Liekas, ka viņa ir pilnībā izsmelta ar ikdienas pienākumiem: „Tas, ka viņa jūtas izmocīta un nogurusi, neizskan viņas vārdos, tas ir lasāms viņas sejā.” Taču tas ir arī veids, kā Laura ar ikdienas darbiem spēj veldzēt savas bēdas un skumjas.…