Samuels Hantingtons ir viens no Hārvardas universitātes profesoriem un daudzu grāmatu un zinātnisku rakstu autors. Viena no viņa slavenākajām grāmatām ir “Civilizāciju sadursme”. Šī darba pirmajās 200 lappusēs autors skaidro situāciju, kas izveidojusies pasaulē pēc “aukstā kara”, skaidro civilizāciju vēsturi un to nozīmi mūsdienās, to savstarpējās attiecības, mēģina rast atbildi uz jautājumu- kas ir universālā civilizācija, modernizācija un vesternizācija, sīkāk analizē Rietumus, pievēršas islama atdzimšanas problēmām, skaidro kārtību, kura rodas civilizācijās, analizē civilizāciju struktūru.
S. Hantingtons savā darbā “Civilizāciju sadursme” norāda, ka pēc “aukstā kara” politika pirmo reizi vēsturē kļuva daudzpolarizēta un policivilizēta. “Aukstā kara” laikā globālā politika bija bipolāra, bet pasaule bija sadalīta trijās daļās. Pirmo daļu pārstāvēja varenākās valstu grupas un impērijas, no kurām spēcīgākā bija ASV, bet otro daļu veidoja nabadzīgākas komunistiskās valstis, kuras apvienoja un vadīja Padomju Savienība. Abu šo daļu konflikts lielā mērā izpaudās ārpus šīm abām nometnēm, trešajā pasaulē, kura sastāvēja no nabadzīgākām, politiski nestabilām valstīm, kuras tikai nesen bija ieguvušas savu neatkarību un pasludinājušas savu politisko neitralitāti.
Pēc “aukstā kara” beigām, kurš beidzās ar Padomju Savienības sabrukumu 20.gs.80.gados, svarīgākā atšķirība starp ļaudīm vairs nebija ideoloģiska, politiska vai ekonomiska, bet gan atšķirība kultūrā. Cilvēki sāka sevi apzināties, izmantojot tādus jēdzienus kā izcelšanās, reliģija, valoda, vēsture, tradīcijas un sabiedriskās institūcijas. Viņi sevi identificēja ar kultūras grupām: ciltīm, etniskajām piederībām, un plašākā nozīmē- nācijām. Hantingtons raksta: “Mēs uzzinām, kas mēs esam, tikai pēc tam, kad mums kļūst skaidrs, kas mēs neesam, un tikai pēc tam mēs uzzinām, pret ko mēs esam”…
