Vislielākā, bet tajā pat laikā viszināmākā Pitagora spekulācija ir pārdomas par sfēru skaņām. Runā, ka no visiem cilvēkiem tikai Pitagors ir dzirdējis sfēru mūziku.
Šķiet, ka haldeji bija pirmie kas saprata, ka debesu ķermeņi kustoties, debesīs atskaņo debesu himnu. Iovs ir aprakstījis laiku, kad “rīta zvaigznes dzied kopā” un arī “Venēcijas tirgonī” autors raksta: “Nav tādas orbītas, pat mazas, kura nedziedātu eņģeļu balsī”. Bet tik maz ir saglabājies no Pitagora teorijas par debesu mūziku, ka iespējami tikai vāji mēģinājumi tuvoties viņa domām šajā jautājumā.
Pitagors apskatīja Visumu kā milzīgu monohordu - instrumentu ar vienu stīgu, augšgalā piestiprinātu pie absolūtā gara, bet apakšā pie absolūtās matērijas. Citiem vārdiem sakot, stīga nostiepta, starp debesīm un zemi. Ir dažādas versijas, cik daļās Pitagors sadalīja Visumu - deviņās vai divpadsmit. …