Septiņi simti verdzības gadi Latvijā - mīts vai vēsturiska patiesība

Pirmā zināmā latviešu valodā rakstītā un saglabājusies grāmata ir 1585. g. Viļņā jezuītu izdotais katoļu katehisms, kristīgās mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā . Otrkārt 1588. g. tika atvērta pirmā grāmatu spiestuve Rīgā, kuru vadīja Nikolajs Mollīns , ieradies no Antverpenes, Beļģijas ziemeļos . Un, treškārt, luterāņu mācītājs Georgs Mancelis, izveidoja vidus dialekta ortogrāfijas pamatus un 1638. g. izdeva vācu-latviešu vārdnīcu Lettus, kuru izplatīja visā Livonijas latviešu daļā . Pēc piemēriem varu secināt, ka vācu garīdznieki, kas, lai iegūtu lielāku ietekmi pār Livonijas latviešiem un spētu sludināt kristietību, sakārtoja latviešu valodas pamatus un neviļus ielika pamatus latviešu valodas gramatikai un tās tālākai attīstībai.
Esmu secinājusi, ka jēdziens 700 verdzības gadi ir mīts, jo vācu krustnešu darbība Livonijā bija atspēriena punkts daudzu nozaru attīstībā. Vēl līdz mūsdienām ir saglabājušās vairākas ievērojamas mūra ēkas, kuru būvniecība bija atkarīga tieši no vācu iekarotājiem, par tām un daudziem vēsturiskiem notikumiem 12.- 13. gs. mūsdienās var atrast informāciju Indriķa Livonijas hronikās. Un, pats svarīgākais- pateicoties vācu krustnešiem, tika izveidoti pamati latviešu valodas likumiem, bez kuriem nav iedomājama mūsdienu latviešu valoda, kurā sazināmies.
…