Atskatoties uz senajiem latviešiem, viņu tradīcijām, tad tās lielā mērā ir noteikuši senākie ienācēji, kas bijuši gan no austrumiem, gan no dienvidrietumiem. Tiek iedibinātas zināmas tradīcijas, taču šī migrācija turpinās gadu tūkstošos. Katra šī migrācija ir nesusi savu kultūru, tradīcijas, kā arī pilnveidojusi un nostiprinājusi jau esošās tradīcijas un kultūru.
Pirmie Latvijas teritorijas iedzīvotāji bija ziemeļbriežu mednieki, kas apmetās pie lielo upju krastiem. Ziemeļbriežu mednieki Latvijā ir līdznesuši kramu, kurš pirms tam šeit nebija sastopams. Līdz ar to krama ienākšanu Latvijā var uzskatīt par pirmo importēto preci, kas ievesta Latvijā. Mūsdienas imports un eksports jau ir pavisam ikdienišķa parādība.
Tā kā pirmie ieceļotāji apmetušies upju un ezeru krastos ar savām apmetnēm, tad viņu sākotnējā un galvenā nodarbošanās bijusi zvejniecība. Interesanti, ka mūsdienās zvejniecība vairs nav mūsu galvenā nodarbošanās un iztikas pelnīšana, taču ļoti populāra ir kļuvusi makšķerēšana. To pat varētu nosaukt par lielāko hobiju, uz doto brīdi, brīvā laika pavadīšanā daudzu cilvēku dzīvē. Pirmās senās apmetņu vietas norāda par ļoti ilgu dzīvesvietas pastāvēšanu un dzīvošanu vienā vietā. Salīdzinot ar mūsu dienām ir grūti viennozīmīgi atbildēt uz šadu norādi, taču liela daļa cilvēku arī šobrīd, mainoties paaudzēm, turpina dzīvot savās senču mājās un saimniekot tajās.
Norādīts, ka akmens laikmetā ļoti liela nozīme mūsu senčiem bija mālu trauku izgatavošanai. Tas izmainījis ēšanas kultūru, ēdienu pagatavošanu, kā arī uzglabāšanu. Trauku formas un dažnedažādu rakstu un ornamentu pielietojumus. Šis laiks vēsturē tiek dēvēts par ķemmes-bedrīsu keramikas kultūras laiku. Tas viss noteica tā laika estētisko attīstību un audzināšanu. …
