Sengrieķu ievērojamākie filosofi un filosofijas attīstība laika gaitā

Hellēnisma laikmetā grieķi iepazina pasauli ārpus Grieķijas. Filozofijas centrs joprojām bija Atēnas. Filozofijā radās jauni virzieni: stoicisms un epikūrisms. Epikūrisma dibinātājs bija Epikūrs. Viņš mācīja nenodarboties ar politiku. Viņaprāt, cilvēka dzīves mērķis ir laime. Īstā laime esot jutekliska bauda, kas nozīmē atbrīvošanos no sāpēm un rūpēm. Stoicisma pamatlicējs bija Zēnons. Nosaukums radies no Stojas, kur pirmie stoiķi skaidroja savu mācību, ka cilvēkam jādzīvo saskaņā ar sevi un dabu.
Sengrieķu filozofija ir filozofijas pamats. Bez sengrieķu filozofu domām, uzskatiem un idejām tāda filozofija ar kādu saskaramies mūsdienās nemaz nepastāvētu, joprojām tiek izmantoti sengrieķu filozofu teicieni un idejas, joprojām tiek lasīti sengrieķu filozofu darbi. Senajā Grieķijā filozofija attīstījās ļoti strauji, filozofijā nepārtraukti ienāca jauni jēdzieni, idejas un cilvēki, kuriem interesēja filozofija, kuriem bija savi uzskati, kurus viņi spēja pamatot. Sengrieķu filozofi nebaidījās no saviem uzskatiem un pauda tos, viņi savas dzīves laikā paveica daudzas vērienīgas lietas un atklāja daudz ko jaunu. Manuprāt, mums visiem ir jāmācās no sengrieķu filozofiem, kā noformulēt savas domas vārdos un to, ka no sava atšķirīgā viedokļa nav jābaidās, bet tas jāizpauž un jācenšas pamatot.
…