Deja – māksla, kura atklāj garīgo caur ķermenisko. Dejas izrāde Indijā ir pasaules kārtība un reprezentācija, kas balstīta uz dievišķo izcelsmi, morāles likumiem, gudrību un jūtām visdažādākajās situācijās un sižetos. Katram žestam, rotām, sejas krāsojumam, apģērba krāsām ir nozīme.
Govs - hinduistiem ir svēta, un pat vispieticīgākās šīs sugas pārstāves ir neaizskaramas. Govs simbolizē Māti Zemi. Tās simboliskā nozīme ir saglabājusies arī mūsdienās.
Stūpas – raksturīgs kulta piemineklis. Budisma relikvāriji, kurās tika uzglabāti Budas un tā mācekļu pelni, piemiņas stabi (stambhas) un klinšu tempļi (čaitijas) tika veidoti no akmens. Stūpām ir puslodes forma, kam ir simbolisks raksturs: sfēriskā forma simbolizē debesis; trīs apaļās plāksnes virsotnē simbolizē budistu trīs pasaules, bet stūpas centrālā ass - pasaules koku, kas savieno debesis un zemi.
Ķīna
Iņ – Jan – universālo enerģiju attēlojums. Tikai dažas līnijas un figūras, tikai divas krāsas, bet tajās ir atspoguļoti visi pasaules likumi. Ķīniešu domātāji bieži vērsās pie šīs zīmes un, komentējot to, izklāstīja savas idejas. Ķīnas mediķi redzēja tajā cilvēka organisma noslēpumu atslēgu un apgalvoja, ka tā ir cilvēka organisma "shēma". Cigun meistari sauca Diženas robežas zīmi par" iekšējās tabletes izkausēšanas "shēmu. Pie šī simbola vērsās arī gleznotāji, piemēram, pazīstamie gleznotāji Kučaņ un Huan Biņhun teica, ka šajā zīmē ir ietverti visi ķīniešu glezniecības noslēpumi.
Hieroglifi – Ķīniešu hieroglifu rakstību var uzskatīt par spēcīgāko simboliskās nozīmes tīklu, kurš saista kultūru no pašiem senākajiem laikiem līdz mūsdienām, jo šī rakstības sistēma gadsimtiem ilgi nav mainījusies. Tā apstiprina senās Ķīnas nesatricināmo tradicionalitāti.
Lielais Ķīnas mūris - 3000 km garā būve ar sargtorņiem tika celta, lai aizsargātu bagāto Ķīnu no klejotāju ciltīm. Celtne ir iespaidīgs centralizētas un noslēgtas valsts simbols. Savienojumā ar Ķīnas cīņas un kara mākslām tas nodrošināja Ķīnas kultūras aizsardzības mehānismu un psiholoģisko drošību.
Mūzika – Konfūcijas uzskatīja, ka mūzika ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem, kas ietekmē cilvēku, tā noskaņojumu un harmonizē attiecības ar līdzcilvēkiem. Galvenokārt tika izmantota pentatonika jeb tā saucamā „Ķīniešu gamma”.
…
