Savukārt Platons un Aristotelis uzskatīja, ka līdzenas un mierīgas melodijas doriskā skaņkārtā veicina vīrišķību un apdomību. Frīģiskā skaņkārta, būtdama uzbudinoša, veicina kaislību tīrību. Sengrieķu teorētiķu sapratne par mūziku, melodiju, ritmu un gammu atspoguļojās arī mūsdienu mūzikas praksē. Grieķi izstrādāja mācību par melodiju, ritmu un skaņkārtu, iepazinot ne tikai diatoniku, bet arī hromatismu, enharmonismu, un savus skaidrojumus pierakstīja ar grieķu un feniķiešu burtiem. Līdz mūsdienām tādā rakstībā saglabājušās tikai divas himnas un dažas dziesmas. Lūk, cik svarīga bija filozofijas ietekme uz mūzikas teoriju.
Apkopojot iepriekšminēto, vēlos secināt, ka sengrieķi stingri turējās pie viņu izstrādātajiem mūzikas teorijas likumiem, kas bija par iemeslu turpmākai mūzikas teorijas attīstībai. Turklāt sengrieķiem tas bija ļoti svarīgi, jo viņi saprata, ka bez mūzikas teorijas mūziķi nevarēs tālāk profesionāli attīstīties.
…