Tā, kā semiotika ietver sevī visdažādākos zīmju tipus, par mērķi tiek izvirzīta nepieciešamība saskatīt semiotisku sakarību interjerā izmantojamajos elementos un to noskaņās. Kādas zīmes tiek izmantotas šajā darbā? Kā cilvēks (skatītājs, dalībnieks) uztvers šīs telpas, kuru primārās funkcijas ir kalpot izstāžu un semināru vajadzībām? Zīmes, kuras cilvēks uztvers ieejot telpā ir tās apgaismojums, krāsas un faktūras. Gaisma, kā telpu vidi veidojošs elements tiek izmantots, kā zīme, kura akcentē uzmanību uz kādām noteiktām detaļām, kuras ir vēlme demonstrēt. Tāpat gaisma apzīmē virzienu, kurā jātiecas skatītāja maņu orgāniem un jādarbojas uz tā psihi. Pēdējais apsvērums ir par pamatu nopietnas semiotiskās analīzes nepieciešamībai, kura palīdz laikus novērst negatīvu ietekmju parādīšanos uz cilvēka psihi konkrētajā interjerā. Analizējot objektu, kas tiek apskatīts šajā darbā, ir vērts runāt ne tikai par semiotiku kopumā, bet arī pievērsties tās apakšnozarēm, tādām kā - kultūrsemiotika, mākslas semiotika un lietišķā semiotika, uzdevuma padziļinātai izpratnei.
Semantiskajām jēdziensakarībām ir jābūt pamatotām ar zināmām likumsakarībām, piemēram, ir jāzina ēkas arhitektoniskā uzbūve un konkrēts veicamo pārmaiņu mērķis. Ņemot vērā ēkas stilu un uzbūves īpatnības, interjerā var akcentēt ultra modernus materiālus, kuri semantiskā ziņā radīs kodolīgus akcentus ēkā, kurā, piemēram, vēsturiskajām arkveida formām tiks pretstatīts stikls, plastikāts, gaismu un krāsu laukumi.…