Es piekrītu F. Dostajevska vārdiem, jo esmu izlasījusi Šekspīra „Hamletu” un „Romeo un Džuljetu”, kuri tiešām ir darbi, kas atklāj cilvēka dvēseles un to noslēpumus. Lugās aprakstītie tēli un notikumi ir ļoti emocionāli un dziļi patiesi, kas liek aizdomāties par dievišķu patiesību un izpratni. Tāpēc Šekspīru patiešām var nosaukt par Dieva sūtītu pravieti.
Pravietis ir cilvēks, ko Dievs ir sūtījis uz Zemes, lai paustu savu gribu un mācību, izskaidrotu to. Man šķiet, ka Dievs caur Šekspīru un viņa lugām mums ir skaidrojis cilvēka grēcīgo un cilvēcīgo dabu, ļāvis mums tajā ieskatīties, ļaujot macīties no varoņu kļūdām un arī cēlās rīcības. Šekspīrs ir krāšņi, skaisti un prasmīgi parādījis mums apkārt redzamo pasauli, cilvēku jūtas, vājības un spēku. Viņš ir bijis arī labs psihologs, spējis ieskatīties cilvēku dvēselēs, jūtās, izparast cilvēku rīcības motīvus un sekas. Visi viņa varoņi ir ļoti spilgti, īpaši un pauž dažādus raksturus, kas savijoties veido neaizmirstamus notikumus. Ne velti Romeo un Džuljeta vēljoprojām ir tik slaveni un simbolizē īstu, spēcīgu mīlestību. Tā ir gandrīz vai zaudējusi cilvēcīgumu un kļuvusi dievišķa. Varbūt tieši tā Dievs vēlas lai mēs mīlam – lai būtu gatavi savu dzīvi atdot sava mīļotā dēļ, nekamā citā nesaskatot jēgu. …