Es izvēlējos lasīt dr. Spensera Džonsona grāmatu “Kurš pievācis manu Sieru?”, jo ieklausījos kursabiedru, draugu un paziņu pozitīvajās atsauksmēs. Viņi ne vienmēr bija sajūsmā par šo grāmatu, tomēr visi atzina to par labu esam.
Lai arī šī grāmata, kā rakstīts uz tās aizmugurējā vāka, tiešām ir izlasāma nepilnas stundas laikā, cik noprotu, tā ir ieguvusi plašu atzinību visā pasaulē.
Par grāmatas būtību un saturu - šī grāmata ir stāsts par to, kā cilvēki uztver pārmaiņas un kā viņi spēj pielāgoties šīm pārmaiņām. Stāsta galvenie varoņi ir četri radījumi, kuri labirintos meklē Sieru. Siers ir kā simbols visam, kas cilvēkiem sniedz gandarījumu – ģimene, draugi, labs darbs, stāvoklis sabiedrībā, nauda, veselība utt. Interesantākie momenti stāstā sākas brīdī, kad Siers pēkšņi beidzas…
Tātad stāsts patiesībā ir par to, kā dažādi cilvēki maldās dzīves labirintos, mēģinot atrast prieku, laimi, naudu vai ko nu kurš vēlās. Stāstā “Kurš pievācis manu Sieru?” lasītājs var atrast samērā daudz atziņu un dzīves gudrību par to, kā vieglāk uztvert un pielāgoties pārmaiņām, kā neuztvert visu, ko mums sniedz dzīve, par pašsaprotamu un neatņemamu, kā mainīties līdzi laikam, saprast, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un nojaust par to tuvošanos pirms vēl tās tieši skar katru no mums.
Kā jau rakstīju grāmatas galvenie varoņi ir četras radībiņas ar dažādu raksturu un uzvedību, ļoti precīzi viņus raksturo viņu vārdi – Mainīgais, Mudīgais, Tīņa un Tūļa. Šīs radībiņas atspoguļo to, cik cilvēki ir dažādi – vieni mainīgi uztver katru pārmaiņu, citi mudīgi ķeras pie lietas, citi visiem spēkiem noliedz un turas pretī pārmaiņām un citi iztūļājas un pielāgojas pārmaiņām tikai tad, kad secina, ka tās var nest arī ko labu. Mudīgais un Mainīgais ir mazi pelēni, kuri uztver dzīvi vienkārši, tāpēc pārmaiņas tie pārdzīvo samērā viegli. Tūļa un Tīņa ir mazi cilvēciņi ar mums tik raksturīgajām domām un emocijām, tāpēc viņu dzīves un pārmaiņu uztvere ir daudz komplicētāka un sarežģītāka.
…
