Saule un Mēness kā mitoloģiskas būtnes baltu folkorā; debesu kāzu motīvs

Bieži kāzu motīvā atklājas Mēness un Ausekļa savstarpējā konkurence (lietuviešu folklorai raksturīga arī zināma Saules un Aušrines konkurence, Saules bailes no tā, ka Aušrine varētu būt skaistāka), parasti Mēness ir tas, kurš atņem Auseklim saderētu līgavu, kas sadusmo Sauli. Itin bieži latviešu folklorā Saule un Mēness nonāk sievasmātes un znota attiecībās. Šis attiecību modelis bieži ir sarežģīts, kā tas lielākā vai mazākā mērā atklājas, šķiet, gandrīz visu tautu mitoloģijā, ķildu pilnas tās izvēršas arī Saulei un Mēnesim.
Kā zināms, daudzās nozarēs lietuviešiem saglabājušās arhaiskākas formas, kamēr latviešiem tās nomainījuši jaunāki veidojumi. Līdzīgi varētu būt arī ar Saules un Mēness kā līgavas un līgavaiņa atveidošanu. Šis motīvs saglabājies lietuviešiem, līdzīgi kā tas bijis pirmtautā, bet latviešiem precinieks Mēnesis visbiežāk aizstāts ar Ausekli, mitoloģisku būtni, kurai ļoti grūti piemeklēt analogu lietuviešu valodā.
Visai neskaidrs tēls ir dieva dēls (parasti minēti daudzskaitlī – dieva dēli), kuri pieder pie debesu dievībām, piedalās kāzās, retāk, bet minēti arī kā Saules meitas precinieki.
Arī teikās tāpat atspoguļojas dažādi priekšstati un motīvi, bet ir teika, kurā Mēness ir Saules vīrs un viņš kļūst tai neuzticīgs, nozogot Saules meitu. Šis motīvs cieši saistīts arī lietuviešu folklorā atrodamajiem priekšstatiem par Mēness neuzticību.

…