Satversmes tiesas 2014.gada 19.marta sprieduma analīze no politikas un tiesību mijiedarbības aspekta

Satversmes tiesa izvērtē (..) vai pastāv kādi apsvērumi, atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu tikai attiecībā uz konkrētu personu.” kā arī Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra spriedumu lietā Nr. 2009-43-01 35.1. punktu, kurā sacīts, ka „(..) Satversmes tiesai iespēju robežās jāatturas no tādu lēmumu pieņemšanas, kuri būtu finansiāli vai organizatoriski grūti izpildāmi”, tiesiskās stabilitātes un skaidrības saglabāšanai pieņēma lēmumu piemērot risinājumu atcelt apstrīdēto normu tikai attiecībā uz SIA „Sātiņi-S”. Šāda lēmuma pieņemšanas rezultātā ir redzams, kā kārtējo reizi šajā lietā tiesa saskaras ar politikas un tiesību mijiedarbību, šoreiz jau politikas ietekmes rezultātā. Tiesa, pamatojoties uz precedentu tiesībām, izvēlējās tādu spriedumu, lai tas būtu pēc iespējas labvēlīgās, lai īstenotu Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumu 8. punkta leģitīmo mērķi.
Analizējot šo spriedumu, es nonācu pie secinājuma, ka politikas un tiesību mijiedarbība tiesiskā un demokrātiskā valstī ir neizbēgama parādība. Lai varētu spriest taisnīgu un objektīvu tiesu, ir nepieciešams izskatīt lietu gan no tiesību, gan no politiskā aspekta. Politikas un tiesību saikne ir atgriezeniska, taču ir jāatceras, ka politika ir valdība, savukārt valdība ir likumdevējs, attiecīgi politika ir likumdevējs. Likumdevējs nekad negribēs pieļaut to, lai viņa radītās normas būtu pretrunā ar viņu pašu, līdz ar to likumdevējs, jeb politika, vienmēr centīsies radīt tādas tiesību normas, lai tās nespētu ietekmēt to.
…