Saskarsme. Saskarsme citu izpratnē

SECINĀJUMI
Es piekrītu P. Ž. Sartra izteiktajai domai, ka saskarsme jeb „sociālās attiecības ir važas, kas sagūsta cilvēkus un iepin viņus nepanesamu attiecību tīklo”. Mēs katrs esam indivīds uz šīs pasaules, kā jau katram mums ir sava personība, intereses, vēlmes, principi un likumi, uz kuriem balstīt savu dzīvi. Taču cilvēks nonācis saskarsmē ar citiem cilvēkiem dažkārt aizmirs, to, kas pēc viņa domām ir bijis svarīgs. Saskarsmē ar citiem cilvēkiem, mēs daļēji zaudējam savu identitāti un ļaujamies nebeidzamu attiecību virpulim. Neviens, pat vistiešākais vientuļnieks ilgi pār tādu nevar palikt, jo viņš agri vai vēlu sāks izjust „slāpes” pēc sabiedrības, „slāpes” pēc sarunas un komunikācijas. Saskarsme ir kā narkotikas, ja esi pamēģinājis, tad vairs atturēties nav iespējams.
Es esmu no tiem cilvēkiem, kas nav pieraduši pie vientulības, ja es kādreiz esmu palikusi viena es ilgi nevaru nosēdēt mierā, man vajag kādu cilvēku blakus. Nav svarīgi, vai es ar viņu runāju vai nē, man ir nepieciešama sabiedrība. Varbūt tieši tāpēc es cenšos ar visiem aprunāties un īpašu uzmanību veltu malā sēdētājiem? Jo man neizprotama lieta ir tā, kad tā vietā, lai komunicētu un iepazītos ar jauniem cilvēkiem, daži izvēlas vientulību...
…