Eseja Psiholoģijā
Sākumā grupā izteiktas līderpozīcijas neieņēma neviens, jo par pirmajiem trim svarīgākajiem priekšmetiem vienojāmies ātri, jo gandrīz visi bijām izvēlējušies šos priekšmetus ļoti līdzīgi. Kādam varbūt atšķīrās svarīguma pakāpe, bet tomēr spējām par to vienoties, kaut gan, kā izrādījās lekcijas beigās, tikai viens no mūsu izvēlētajiem priekšmetiem tiešām bija svarīgs, lai izdzīvotu. Bet apspriežoties tālāk, vienoties par kopējo sarakstu bija aizvien grūtāk un grūtāk. Izteiktas līderpozīcijas ieņēma viens no grupas puišiem, un, manuprāt, tam, ka viņam piekritām ir divi iemesli: viņš runāja ļoti pārliecinoši un skaļi, šķiet, ka balss ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, lai kļūtu par līderi un citi tevī ieklausītos. Diez vai kāds ieklausīsies klusā un pīkstošā balstiņā bez pārliecības, viņa argumentus neviens nespēja pārspēt un tā kā puisi apgalvoja, ka bērnībā daudz esot lasījis grāmatas par izdzīvošanu, tad nu arī mēs piekritām. Otrais iemesls kādēļ pakļāvāmies līderim ir tāds, ka pārējie grupas biedri nebija pietiekami pārliecināti un spējīgi argumentēt savu izvēli.