Ģimenei ir svarīga loma jauno paaudžu veselības nostiprināšanā un audzināšana, sabiedrības ekonomiskā un sociālā progresa nodrošināšanā, demogrāfisko procesu uzlabošanā. Tajā tiek likti pamati cilvēka raksturam, viņa attieksmei pret darbu, morālajam, idejiskajām un kultūras vērtībām. Sabiedrībā ir vitāli ieinteresēta, lai ģimene būtu stabila, garīgi un morāli veselīga.
Sabiedrībā laulība un ģimene balstās uz brīvprātīgu sievietes un vīrieša vienošanos. Valsts rūpējas par ģimeni, izveidojot un attīstot plašu bērnu iestāžu tīklu, izmaksājot pabalstus sakarā ar bērna piedzimšanu, piešķirot pabalstus un atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm, kā arī sniedzot citāda veida pabalstus un palīdzību.
Stājoties laulībā cilvēki uzņemas ievērot noteiktas tiesiskas un morālas normas, ir gatavi apvaldīt zināmu patvaļību orientēt sevi uz jaunu pienākumu pildīšanu, apgūt laulāto savstarpējo attiecību ābeci, sargāt ģimeni, cieņu un godu.
Socioloģisko aptauju dati un šķiršanās statistika liecina, ka 75% - 80% ģimeņu laulāto nesaskaņas ir uzskaitītas, uzvedībā, gaumes jautājumos, tas nereti noved pie laulības šķiršanas ar ieganstu rakstura nesaskaņas. Raksturu nesaskaņa veicina elementāra neprasme dzīvot kolektīvā, kultūras trūkums.
Dziļas pārmaiņas laulāto attiecībās saistītas arī ar jauna tipa sievietes personības rašanos, ar sievietes centieniem izkopt savas spējas, talantus, darboties dažādās dzīves sfērās. Šie sievietes centieni ir saistīti ar iekšējām pretrunām, problēmā un konfliktiem, ar pretrunām sabiedrībā un ģimenē. Vīrieša egoisms var kļūt par mīlestību postošu faktoru visās laulāto saskarsmes formās – intīmajās attiecībās, ikdienas materiālajās rūpes, vissmalkākajās uzskatu un pārdzīvojumu niansēs. …
