Ievads
Skaidrs ir tas, ka miegs, mums visiem ļoti patīk. Sapņi, kaut arī reizēm nepatīkami, tomēr vilina, un tautā teic, ka tas, kurš guļ, tas negrēko. Lai nu kā, bet visas dzīves garumā vairākums cilvēku, kopā saskaitot, miegā pavada gandrīz 20 gadus, no kuriem mēs lielu daļu pavadām sapņojot.
Šī darba, autoru mērķis bija pierādīt, ka sapņi ir cieši saistīti ar īstenību jeb reālo dzīvi un, ka nevajadzētu paļauties tikai uz sapņu tulkotājiem, jo vislabāk sapni var iztulkot pats sapņa sapņotājs.
Darba uzdevumi:
1. Iepazīties ar sapņu teorijām.
2. Izpētīt sapņu nozīmi.
3. salīdzināt dažādu sapņu tulkojumus.
4. ar anketu palīdzību salīdzināt sieviešu un vīriešu domas par sapņiem.
Darba gaitā tika izpētīta, ka sapņos var arī atsaukties veselības problēmas, kā arī citas dažādas teorijas.
Darba hipotēze – Lielākā daļa cilvēku tic tam, ka sapņi piepildās.
1.Sapņi teorētiskajā skaidrojumā
Apmēram 20% no gulēšanas laika mēs pavadām cita realitātē- sapņos. Dzīves laikā redzam aptuveni, 100 000 sapņu, bet atceramies tikai aptuveni 100 no tiem1. Pēc autoru domām, sapņi ir savdabīga saikne starp dzīvi un zemapziņu, un cilvēku kopš seniem laikiem tos gribējuši saprast. Visi cilvēki, arī tie, kuri apgalvo, ka guļ kā nosisti un neredz sapņus, katru nakti sapņo. Sapņu laikā smadzenes pārstrādā dienas laikā saņemto informāciju un ,sakārto psihi. Teicienam „ rīts gudrāks par vakaru” ir pamatojums- kad smadzenes sakārtojušas dienas laikā gūto informāciju, no rīta vieglāk atrisināt sarežģīti situāciju.
Dienas laikā vairāk darbojas smadzeņu kreisā, bet sapņojot- labā puslode, reizēm radot tādas ainas kādas nespēj uzburt fantastikas filmu režisori. Pastāv uzskats, ka sapņi izskaidro dažādus ārējus kairinājumus, sargā gulētāju no pāragras mošanās. Pētījumi liecina, ka vislabāk atceramies agra rīta stundās redzētos sapņus. …
