Ar Latvijas neatkarības atgūšanu un jaunas tiesību sistēmas veidošanos, vispārīgiem tiesību principiem ir milzīga nozīme gan likumdevēja darbā, gan tiesu praksē. Ja rakstītās tiesību normas neparedz atbildi uz konkrētu lietu, tāpēc, ka neviena no normām tieši neattiecas uz dotajiem faktiskajiem apstākļiem, kas var būt neparasti, jauni vai negaidīti, tad loģiskā un objektīvā atbilde, kas nodrošinātu tiesību sistēmas saskaņotību, vienotību, kārtību un drošību sabiedrībā, ir jāmeklē jau citā normatīvajā līmenī, tas ir, vispārējo tiesību principu līmenī.
Samērīguma jeb proporcionalitātes princips tiek uzskatīts par Rietumu tiesību sistēmas svarīgāko pamatprincipu. XX gadsimtā samērīguma princips ir kļuvis par visu Rietumu demokrātisko valstu publisko tiesību pamatprincipu. Tas kā virsprincips caurauž ne vien administratīvās tiesības un krimināltiesības, bet arī valsts tiesības un konstitucionālās tiesības. Tā kā arī konstitucionālajās tiesībās ir jāinterpretē šī principa gaisma, tad tam pēc būtības ir virskonstitucionāls rangs. Samērīguma princips ir arī integrāla Eiropas Kopienu tiesību sastāvdaļa.
Šeit gan jāatzīmē, ka arī privātajās tiesībās samērīguma princips kā vispārējais tiesību princips tiek piemērots. Civilprocesa likuma 5. panta piektās daļas normas uzliek tiesai par pienākumu, ja speciālā tiesību norma neeksistē un nav iespējams piemērot analoģiju, izspriest tiesai civillietu vadoties pēc vispārīgiem tiesību principiem. Arī civillietās par līgumsoda apmēra izvērtēšanu, tiesa nereti piemēro minēto principu.
Tomēr, neraugoties uz šī principa ārkārtīgi eksponēto stāvokli Rietumu tiesiskajā domāšanā, tā satura aprises abstrakti ir grūti definējamas. …