„Katru rītu, kad es pamožos”, „mīksto pulksteņu” un „degošo žirafu” gleznotājs rakstīja, „es piedzīvoju vislielāko prieku: būt Salvadoram Dalī...” Pēc slavas un naudas alkstošais katalānietis daudz gleznoja, bet tikpat daudz arī runāja. Viņa mīļākais sarunu temats bija: kā kļūt par ģēniju. Viņa secinājums: „O, Salvador, Tu tagad to zini, ja Tu ģēniju spēlē, Tu kļūsi par tādu!”
Salvadors Dalī ( Salvador Domenech Philippe Hyacinthe Dali ) piedzima 1904. gada 11. maijā Figuresā, mazā miestiņā Geronas provincē. Sešu gadu vecumā viņš gribēja kļūt par pavāri ( sieviešu dzimtē!), bet septiņu- par Napoleonu. „Kopš tā laika mana godkāre ir arvien lielāka kļuvusi, gluži tāpat kā mana lieluma mānija: es gribu būt tikai Salvadors Dalī un nekas cits...” Septiņu gadu vecumā viņš uzgleznoja arī savu pirmo gleznu. Četrpadsmit gadu vecumā viņš saņem kritiķu atzinību par saviem pirmajiem darbiem, kas tika izstādīti Figuresas teātrī. Vecāki viņam dod vārdu Salvadors, „jo viņš ir izraudzīts, lai kļūtu par „glābēju”, kas glābs glezniecību no abstraktās mākslas, akadēmiskā sirreālisma, dadaisma un visu anarhisko „ismu” nāvējošajiem draudiem.”…