Saeimas "Latvija 2030" indikatoru sasniegšanas vērtējuma iespējas līdz 2030.gadam

7. Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība
Valsts pārvaldes darbības efektivitātes indekss (%) 70,1 >95
Valsts pārvaldes pētnieks M.Šakters izvirza 2 jautājumus efektivitātes noteikšanā: Vai ir iespējams sasniegt vienprātību galvenajos valsts pārvaldes vadības līmeņos visā
valsts pārvaldē? Vai ir iespējams izstrādāt izmērāmus lielumus vadības ietvaram, kas būtu, ja ne perfekti, tad pietiekami labi, lai raksturotu valsts pārvaldes darba kvalitāti jebkurā valdībā? Valsts pārvaldības efektivitāti varētu noteikt pēc valdības mērķu sasniegšanas un uzdevumu izpildes. jaunās valdības mērķi bija ēnu ekonomikas apkarošana un stingra fiskālā politika, bezdarba mazināšana, kā arī sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšana un valsts uzņēmumu pārvaldības un darba rezultātu uzlabošana. Manuprāt, šīs rādītājs neatspoguļo reālo valdības darba novērtējumu, jo izpaliek tāds svarīgs faktors kā līdzekļu lietderīga izmantošana un iedzīvotāju labklājība, no valdības pieņemtiem lēmumiem. Noteikts kritērijs ir pārāk optimistisks, ņemot vērā mūsu mentalitāti un valsts iedzīvotāju sašķeltību.
Balsotāju līdzdalība Saeimas velēšanas (%) 60,98 >70 Balsotāju līdzdalība vietējo pašvaldību velēšanas (%) 53,75 >70
2010. gadā vēlētāju līdzdalība bija 62,3%, referendumā par valsts otras valodas statusa piešķiršanu lielāks – 71%, par Saeimas atlaišanu vēlētāju aktivitāte 45%. Pieaugot izglītojošo skaitam, pieaug politiski aktīvo iedzīvotāju skaits, manuprāt, vēlētāju aktivitāte pieaugs līdz 70%, ja tiks nodrošināts balsošanai labvēlīgākas vietas, kas vairāk attiecas uz laiku iedzīvotājiem, kā arī sabiedrības efektīvāka iesaistīšana politikā.…