Jau pēdējos 30 gados 4-5 balles stipru viesuļvētru ir kļuvis par 75% vairāk. Zinātnieku aplēses liecina, ka turpinoties ikgadējās vidējās temperatūras pieaugumam jau 2100. gadā klimats būs vidēji par 4,6 grādiem siltāks un tas kūstot ledum, izraisītu jūras līmeņu pieaugumu pat par 58 cm.3 Tāpat kūstot polu ledājos sasalušajiem saldūdens krājumiem, varētu tikt izjaukta dabiskā ūdens aprite un straumju sistēmas esot nepietiekam sāļumam pārtrauktu darboties. Tas savukārt nozīmētu ieslīgšanu ledus laikmetā vai sausuma izraisītu augsnes degradāciju un tuksnešu veidošanos vēl neiedomājamos apmēros.
Futurologs Džeimss Martins, kas jau 80. gadu sākumā pareģoja interneta ēru uzskata, ka attiecībā uz dabu „Cerēt uz labāko ir par vēlu, bet ir jēga un ir laiks gatavoties sliktākajam”. Gaidāmo temperatūru (vai nu paaugstināšanās vai pazemināšanās) izmaiņu dēļ nākotni noteiks stihijas: viesuļvētras, plūdi un sausumi, kuru rezultāts būs bēgļi, bads un lauksaimniecībai derīgu zemes platību samazināšanās.4
Paralēli tiešai stihiju ietekmei uz cilvēka veselību un materiālo īpašumu jāņem vērā arī psiholoģiski faktori, kas varētu ietekmēt cilvēkus. Saules gaismas trūkums, aukstums, izpostīti mājokļi var nomākt kā cilvēka tā visas sabiedrības prātus, kas izpaustos depresijas māktos un radošumu zaudējušos personāžos, kas par primāro atkal uzskatīs nevis pašizaugsmi, bet primāro vajadzību apmierināšanu kaut vai pēc ēdiena.
Nobeigumā var secināt, ka sabiedrības turpmākajā attīstībā nozīmīga loma būs četriem dažādiem faktoriem- globālismam, jaunajām tehnoloģijām, intelektuālajai attīstībai un klimatam.
…