Tehnoloģiju un sabiedrības attiecības atklāj dinamisku mijiedarbību, kas pastāv starp vērtībām, tehnoloģiju un sabiedrību. Tehnoloģiju parādīšanās ir meklējama senā pagātnē, kad medību rīki, kas tika veidoti no koka, mamutu ilkņiem, bija pirmās tehnoloģijas, ko izmantoja cilvēks. Tālāk sekoja lauksaimniecības attīstība un ar to arī sākās kultivēto dārzeņu audzēšana. Kopš tā laika varēja sākt nodarboties ar izaudzētā tirdzniecību un vēl no tā iegūt arī sēklas nākamajiem stādījumiem. Medības un sabiedrības veidošanās tajos senajos laikos bija citādāka. Kad tika izgudrota bise – jaunā tehnoloģija – bija mazāka nepieciešamība pēc ciltīm (šāda atziņa radās eskimosu starpā), jo katrs mednieks varēja pats par sevi parūpēties.
Tehnoloģijas nav aplūkojamas tikai kā materiālās labklājības veicinātāj faktors, bet arī kā Amerikas demokrātijas sastāvdaļa. Tā sākās Amerikas vērtību sistēmas nostiprināšana, tikumība un neatkarība. Personālā disciplīna un atbildības sajūta sākās strādniekiem līdz ar rūpnīcu darbību. Līdz ar brīdi, kad cilvēki saprata, kā tiek ietaupīti cilvēkresursi ar darbu rūpnīcās, radās izpratne un sajūta par gribas brīvību un valstisku neatkarību. Cilvēks redzēja mērķi strādāt, lai arī nebija viegli, bet par to saņēma atalgojumu.
Mehanizācijas kvalitāte parādījās līdz ar modeli par valdību, tātad nepieciešama valsts pārvaldīšana un sabiedrība kopumā. Mehanizācijas komponenti – regularitāte, uniforma, subordinācija, harmonija un efektivitāte. Industrializācija pēc Lowell bija plānota darba sadalījums. Sākotnējā situācijā pēc Lowell saimniecības darbus pārņēma sievietes savā pārraudzībā, taču situācija pasliktinājās sakarā ar ārkārtīgi lielo imigrantu skaitu, kas dominēja darba tirgū. Idealizētais periods pēc Lowela beidzās ar strauju ekonomikas lejupslīdi. Bija jānotiek izmaiņām, kas saistītas ar moderno tehnoloģiju attīstību, kā arī faktoru, ka sabiedrībām bija jāpierod adaptēties un pieņemt citas tehnoloģijas.
…