Zinātnisko runas stilu izmanto, lai skaidrotu dažādas dzīves un dabas parādības un to likumsakarības, ar tā palīdzību tiek formulēti mērķi, uzdevumi un kritēriji, izklāstītas zinātnes atziņas, izvirzītas idejas un tēzes. Kā galvenie izteiksmes līdzekļi jāmin sistematizēts un strukturēts satura izkārtojums, ko raksturo fakti, definīcijas, formulējumi, analīze un secinājumi, kuros nav pieļaujama liekvārdība, sarunvalodas vai vienkāršrunas iezīmes. Tas kopumā veicina ļoti garu un saliktu teikumu konstrukciju veidošanos ar zinātnisko un profesionālo terminoloģiju un internacionālismu bagātīgu pielietojumu. Tāpat šajā stilā tiek lietoti emocionāli neitrāli valodas izteiksmes līdzekļi – vārdi bez emocionālas nokrāsas.
Runas procesa vēsturiskās attīstības analīzes rezultātā var secināt, ka retorikas apguves un sekmīgas runas realizācijas iespējas vistiešākajā veidā nodrošina saziņas situācija, kādā izpaužas cilvēka darbības mērķi un uzdevumi, runas forma, kuras izvēles precizitāti nodrošina iegūtās zināšanas par valodas un runas līdzekļu pielietošanu, sociālo lomu atveides prasmes un saziņas pieredze, un runas kultūra kā personības intelektuālā, emocionalā un gribas attīstība, kas nodrošina spēju pielietot saziņas situācijai un lomai kā atbilstošus verbālos (vārdi, frāzes, gramatika), tā paraverbālos (intonācija, spēks, skaļums, tembrs) izteiksmes līdzekļus. (Kramiņš, 2005)
…