Runājot par Latvijas tapšanu daži saka: "Latvija ir likteņa dāvana, kas iekritusi tautai klēpī"

Latvija ir mana dzimtene, ko es ļoti mīlu. Tā ir manas mājas, mans patvērums. Mana valsts ir piedzīvojusi ļoti grūtus un sāpju pilnus laikus, lai tā būtu tāda, kāda tagad tā ir.
Latvijas vēsture aizsākās aptuveni 9000. gadā p. m. Ē., kad pirmo reizi tagadējās valsts teritorijā ieceļoja Baltu ciltis. Pateicoties stratēģiski un ģeogrāfiski izdevīgai atrašanās vietai, Latvijas teritorija vienmēr tika pakļauta citām- lielākām nācijām. 1198. gadā, kad vācieši nodibināja Rīgu, tā kļuva par visskaistāko pilsētu Baltijas jūras dienvidu daļā, tā kļuva arī par svarīgu punktu rietumu- austrumu tirdzniecībā.
Pēc Livonijas kara, mūsdienu Latvijas teritorija tika pakļauta Polijas- Lietuvas varai, taču pēc Poļu- Zviedru kara Rīga nonāk zviedru pakļautībā. Kā visspilgtākās atmiņas latviešos ir iespiedušās krievu cīņas par Latviju, kas norisinājās cara Pētera I vadībā. Latvieši vienmēr ir bijuši ņipri un stipri, vienmēr ir vēlējušies savas valsts brīvību un neatkarību. 20. gadsimtā šī ideja kļuva aizvien populārāka un pēc Pirmā Pasaules kara 1918. gada 18. novembrī Latvija iegūst neatkarību. Valsts aug, zied un zeļ, cenšas sasniegt to labāko, taču Krievijas un Vācijas sazvērestības dēļ padomju karaspēks okupē Latvijas teritoriju un iekļauj to PSRS sastāvā. Notiek nežēlīgas kaujas, asins izliešanas un tiek sāpināti daudzi jo daudzi cilvēki. Latviešu tautu cenšas pārkrievot , notiek deportācijas un spīdzināšanas.…