Esmu Dzejnieku asociācijas biedre un šodien vēlos runāt par mums arvien aktuālāko tēmu – dzejas piemērotība mūsdienām – dzeju un tās kvalitāti. Mēs visi esam lasītāji, tomēr ne vienmēr apzināmies, kādu literatūru lasām. Jēdzieni dzeja un kvalitāte pēdējā laikā ir izraisījuši asas diskusijas saistībā ar “Dzejas fabriku”.
“Dzejas fabrika” ir vieta, kur jau trīs gadus top ļoti pieprasīta dzeja. Fabrikā izdoto darbu popularitāte un atpazīstamība palielinās ar katru gadu un pat mēnesi. Tajā strādā dzejnieki, kuru skaits uz doto brīdi ir tieši 20.
Lasītāji zina, ka pirms vairākiem gadiem bija plašs, publisks konkurss, par to, kuri literāti šajā fabrikā varēs strādāt un dzejot. No kandidātiem tika izvēlēti tie, kuru dzeja visvairāk patika lasītājiem, un kuri spēja visātrāk piemēroties lasītāju vēlmēm. Tagad šajā fabrikā izdotā dzeja ir izraisījusi diskusijas starp Ētikas padomi, Dzejnieku asociāciju un Dzejas atbalstītāju klubu.
Šīs runas mērķis ir apskatīt un izvērtēt iesaistīto pušu argumentus, nonākot pie secinājumiem un tālākās rīcības ieskata.
Dzejas atbalstītāju kluba pārstāvju nostāja ir - šāda “Dzejas fabrika” vērtējama no dažādiem aspektiem, kas tādējādi norāda uz argumentiem ne tikai par, bet arī pret to. Lasītājam ir nepieciešama aktuāla dzeja, kas vienlaicīgi iekļautu kvalitāti un atbilstību laikmetam. Šī dzeja ir neapšaubāmi atbilstoša mūsdienu laikmetam, tomēr kvalitāte ir vērtējama atkarībā no tā, ko definē ar pašu terminu “kvalitāte”.
Ētikas padome uzskata, ka “Dzejas fabrika” ir lēts kantoris, kas klonē zemas kvalitātes dzeju un līdz ar to norāda uz lasītāju ētikas zemajām prasībām un līmeni. Šādā veidā dzejnieki ražo produktu, nevis raksta dzeju iedvesmas brīžos, kad mūza pie viņiem ir atnākusi.…