Ruduka raksturojums J.Klīdzēja romānā "Sniegi"

Jāņa Klīdzēja romānā „Sniegi” Ruduks ir viens no trim galvenajiem varoņiem. Viņš ir nabadzīgs muzikants, kuru ļaudis parasti aicina spēlēt kāzās un talkās. Pats sevi Ruduks raksturo šādi: „No manis nav nekā, ko redzēt. Deguns man šķībs. Tāds jau no dzimšanas. Mati apgriezti īsi. Tāds kā suseklis uz galvas. Kad esmu piedzēries, mugurā ir līkums.” Pēc Ruduka teiktā spriežot, viņš par sevi nav augstās domās, viņa pašvērtējums ir ļoti zems, un tas ir saprotams, jo visa mūža garumā Rudukam ir nācies dzirdēt tikai un vienīgi sliktus vārdus par sevi. Visi viņā vienmēr ir saskatījuši tikai sliktās iezīmes un pārmetuši viņam dzeršanu, kā arī apvainojoši izteikušies par Ruduka izskatu, tādēļ viņš bija pārsteigts, kad Tāsīte teica, ka viņā ir arī kaut kas labs. „(..) manī esot arī labais un skaistais no šīs pasaules? Nē, te nu gan tu esi pārskatījusies. Neviens un nekad manī kaut ko tādu nav redzējis. Nekad. Visi saka: tas šķībais deguns, tas dzērājs, tas rīma, tas kauslis. Pie tā esmu pieradis un tā arī zinu, kas es esmu.” Citāta pēdējos teikumos atklājas arī sabiedrības viedoklis par Ruduku, kas, kā redzams, ir vainojams pie viņa zemā pašvērtējuma.…